Vai reaktori darbības laikā patērē lielu daudzumu elektroenerģijas?

No elektrisko komponentu īpašību un darbības principu viedokļa normālos darba apstākļos reaktoriem ir ārkārtīgi zems enerģijas patēriņš, un tie neietilpst augsta enerģijas patēriņa iekārtu kategorijā. Ikdienas darbības enerģijas patēriņu var neņemt vērā, un tas būtiski nepalielinās sistēmas jaudas patēriņa izmaksas, kas ir viena no galvenajām priekšrocībām, ko rada reaktoru plašā ieviešana energosistēmās. Kā tīri induktīvās enerģijas uzglabāšanas komponenti atšķirībā no pretestības jaudu izkliedējošām iekārtām, reaktori uzglabā un atbrīvo magnētiskā lauka enerģiju, nevis patērē elektrisko enerģiju darba veikšanai. Normālos maiņstrāvas apstākļos lielākā daļa elektroenerģijas tiek savstarpēji apmainīta starp reaktoriem un elektrotīkliem, nepārvēršoties siltuma zudumos.
Normāls reaktoru enerģijas patēriņš rodas tikai no divām galvenajām zudumu kategorijām: tinumu vara zudumi un dzelzs serdeņa dzelzs zudumi. Vara zudumi attiecas uz nelieliem siltuma zudumiem, ko rada stieples pretestība, kad strāva iet caur vara tinumiem; zaudējumu lielums ir proporcionāls slodzes strāvas kvadrātam. Dzelzs zudumi ietver histerēzes zudumus un virpuļstrāvas zudumus, ko rada dzelzs serdeņi, kas pakļauti mainīgiem magnētiskajiem laukiem, ko nosaka dzelzs serdes silīcija tērauda loksnes materiāls un apstrādes metodes. Pašlaik energosistēmās izvietotie reaktori izmanto augstas tīrības pakāpes bezskābekļa vara tinumus un zemu zudumu augstas magnētiskās vadītspējas silīcija tērauda loksnes ar izsmalcinātu meistarību, kas ievērojami samazina pamata zudumus.
Saskaņā ar praktisko darba apstākļu mērījumiem parasto sausā tipa un eļļas iegremdēto reaktoru kopējais normālais darbības zudums veido tikai 0,3–1% no attiecīgo energosistēmu kopējās darbības jaudas. Reaktors ar nominālo jaudu 1000 kVA normālā režīmā patērē tikai 3–10 kilovatstundas stundā. Salīdzinot ar sistēmas kopējo barošanas jaudu, tās enerģijas patēriņa proporcija ir minimāla. Ja reaktori darbojas bezslodzes apstākļos, strāva ir minimāla un enerģijas patēriņš vēl vairāk samazinās. Maksimālie normālie zudumi rodas tikai nominālās slodzes režīmā bez nederīgām augsta enerģijas patēriņa parādībām.
Reaktora enerģijas patēriņa straujš pieaugums notiek tikai kļūmes vai neparastu darba apstākļu gadījumā, un tik liels enerģijas patēriņš liecina par iekārtu anomālijām, nevis normālu darbību. Pirmais neparastais stāvoklis ir pārslodzes darbība. Pārmērīgs tīkla spriegums vai slodzes strāva iedzen dzelzs serdeņus magnētiskā piesātinājumā, kas krasi pastiprina histerēzes zudumus un virpuļstrāvas zudumus, izraisot nopietnu iekārtu uzsilšanu un vairākkārtēju enerģijas patēriņu. Otrs nosacījums ir iekārtu novecošanās un defekti. Novecojusi tinumu izolācija, nelieli pagriezienu īssavienojumi un sarūsējušas vai atslābušas dzelzs serdes silīcija tērauda loksnes palielina pretestību un magnētisko noplūdi un izraisa neparastus zudumus. Trešais nosacījums ir neatbilstoši darba apstākļi. Nelieli reaktori, kas nepārtraukti darbojas ar pilnu vai pārslodzi, paliek kritiskā piesātinājuma stāvoklī un pastāvīgi augstu enerģijas patēriņu.
Tikmēr darbības statuss var tieši atspoguļot, vai enerģijas patēriņš ir normāls. Parasti darbojošos reaktoros ir tikai neliels temperatūras paaugstinājums, ar stabilu korpusa temperatūru un bez pārkaršanas. Strauja temperatūras paaugstināšanās, applaucoši karstas virsmas, krasi pastiprināts troksnis un nenormāla korpusa temperatūra parasti liecina par neparastu enerģijas patēriņu. Ekspluatācijas un apkopes laikā, kamēr tiek veikta pareiza tipa izvēles saskaņošana un ikdienas pārbaudes, lai izvairītos no pārslodzes, novecošanas un nepareizas darbības, reaktora enerģijas patēriņš saglabājas ārkārtīgi zemā līmenī un neatstās acīmredzamu ietekmi uz energosistēmas enerģijas patēriņu un enerģijas izmantošanas izmaksām. Nobeigumā jāsaka, ka reaktori ir zema enerģijas patēriņa, augstas efektivitātes papildu jaudas iekārtas, un nav jāuztraucas par enerģijas patēriņu normālas darbības laikā.