Lai noteiktu, vai reaktors darbojas normāli, nevajadzētu būt atkarīgai tikai no viena faktora. Tā vietā vispusīgi jānovērtē tā stāvoklis, novērojot darbības skaņu, temperatūru, vibrāciju, smaku un kopējo izskatu. Ikdienas lietošanas laikā šie faktori var sniegt noderīgas norādes par to, vai reaktors darbojas stabilā stāvoklī.
Pirmkārt, pievērsiet uzmanību reaktora darbības skaņai. Iekārtas darbības laikā var rasties daži darbības trokšņi, kas parasti ir normāli. Tomēr, ja skaņa pēkšņi mainās, kļūst ievērojami skaļāka vai to pavada neparasti vai pastāvīgi trokšņi, situācija ir jāizmeklē. Jo īpaši, ja rodas neparasts troksnis kopā ar paaugstinātu temperatūru vai vibrāciju, reaktors ir nekavējoties jāpārbauda.
Darba temperatūra ir vēl viens svarīgs rādītājs. Tas ir normāli, ja reaktors piedzīvo zināmu temperatūras paaugstināšanos pēc noteikta laika darbības, taču temperatūrai parasti jāpaliek relatīvi stabilai. Ja temperatūra turpina strauji paaugstināties vai būtiski mainās, salīdzinot ar iepriekšējo normālo darba stāvokli, ir jāpārbauda apkārtējie siltuma izkliedes apstākļi, apkārtējās vides temperatūra un iespējamā putekļu uzkrāšanās.
Vērtējot iekārtas darbības stāvokli, svarīgs faktors ir arī vibrācija. Normālos apstākļos reaktoram jādarbojas samērā vienmērīgi. Ja pēkšņi rodas jūtama vibrācija vai tā kļūst ievērojami spēcīgāka nekā iepriekš, ir jāpārbauda uzstādīšanas stāvoklis un apkārtējā vide. Tāpat ir svarīgi pārbaudīt, vai paaugstināto vibrāciju pavada neparasts troksnis, jo šie divi apstākļi var rasties vienlaikus.
Smaka var arī norādīt uz neparastu darbību. Ja ekspluatācijas laikā tiek konstatēta jūtama piedeguma smaka, neparasta izolācijas smaka vai kāda cita nepazīstama smaka, tas ir jāuztver nopietni. Ja rodas neparasta smaka kopā ar temperatūras paaugstināšanos, reaktors ir jāpārbauda pēc iespējas ātrāk, nevis jāturpina darboties bez izmeklēšanas.
Nepieciešama arī vizuāla pārbaude. Regulāri pārbaudiet, vai reaktora virsmā nav pārmērīgi putekļu, rūsas, mitruma pēdu, krāsas maiņas vai citu neparastu apstākļu. Ja reaktors darbojas mitrā, putekļainā vai stipri piesārņotā vidē, pārbaužu biežums ir attiecīgi jāpalielina.
Visbeidzot, jāņem vērā reaktora vispārējā stabilitāte. Novērojiet, vai darbības laikā bieži rodas neparasti apstākļi, vai ir pamanāmas svārstības un vai, iekārtu restartējot pēc izslēgšanas, nenotiek kāda neparasta darbība. Regulāra novērošana ļauj vieglāk noteikt izmaiņas agrīnā stadijā.
Ja Reaktors vienlaikus parāda vairākus neparastus apstākļus, piemēram, pārmērīgu temperatūras paaugstināšanos, manāmu vibrāciju, neparastu troksni vai neparastu smaku, tas nekavējoties jāaptur un profesionāli jāpārbauda. Iekārtu nevajadzētu uzskatīt par drošu turpmākai darbībai, pamatojoties tikai uz tā izskatu.